Upgrade to Pro — share decks privately, control downloads, hide ads and more …

Bērns un disleksija

Baiba Dambe
March 22, 2018
260

Bērns un disleksija

Kas ir disleksija? Kā to atpazīt? Kā sadzīvot ar disleksiju? Disleksija Latvijā.

Baiba Dambe

March 22, 2018
Tweet

Transcript

  1. Bērns un disleksija Baiba Dambe (bd15015) LU PIP 2.5 g.,

    2. kurss LATVIJAS UNIVERSITĀTE PEDAGOĢIJAS, PSIHOLOĢIJAS UN MĀKSLAS FAKULTĀTE EKSĀMENA DARBS SPECIĀLAJĀ PEDAGOĢIJĀ
  2. Definīcija Disleksija ir neirobioloģiskas izcelsmes specifisks mācīšanās traucējums. (Starptautiskā dislekcijas

    asociācija) Raksturīgi Grūtības precīzi un/vai tekoši izlasīt vārdus un vājas pareizrakstības prasmes. Šīs grūtības parasti nosaka deficīts fonoloģiskajās prasmēs. Disleksijas sekundārās sekas var ietvert grūtības saprast lasīto un samazinātu lasīšanas pieredzi, kas savukārt ietekmē vārdu krājuma attīstību un vispārējās zināšanas. .
  3. Disleksijai ir daudz paveidu, kur katrā likts uzsvars uz citu

    uztveres problēmu. Izsķir, piemēram: • Vizuālo - nespēj atpazīt rakstītus burtus vai vārdus; • Fonoloģisko - nespēj atpazīt konkrētas skaņas vai savietot skaņas ar burtiem. Cilvēkiem ar disleksiju parasti ir arī grūtības rakstīt – viņi izlaiž burtus, jauc to kārtību, jauc vārda skaņu un zilbju sastāvu, viņam ir nesalasāms rokraksts; tā ir disgrāfija. • Disleksija ir aptuveni 5-10% visu pasaules iedzīvotāju. • Disleksija ir vienlīdz izplatīta gan vīriešu, gan sieviešu vidū. Par disleksiju
  4. Cēloņi • Disleksijas cēloņi joprojām nav pilnībā noskaidroti, visbiežāk to

    saista ar neiroloģiskiem traucējumiem. • Nozīmīga loma ir iedzimtībai. • Vizuālo disleksiju saista ar pavājinātu centrālo redzi. • Disleksija var būt ne tikai iedzimta, bet arī iegūta dzīves laikā, piemēram, pēc traumas vai triekas.
  5. Kā saprast, vai bērnam ir disleksija? • Pirmsskolas vecumā to

    ir grūti noteikt. • Tā kā bērns pirmsskolas vecumā vēl atrodas aktīvā attīstības stadijā, var novērot dažādas novirzes no normas, kas var arī nebūt disleksijas pazīme, bet vienkārši attīstības sastāvdaļa.
  6. Disleksijas pazīmes • Bērnam nepatīk grāmatas un zīmēšana. • Bērns

    lēni mācās jaunus vārdus un neveido teikumus. • Bērns nespēj izprast laika ritumu un lietu secību. • Grūtības iemācīties dzejoļus un dziesmas ar atskaņām • Grūtības iemācīties un atcerēties alfabēta burtus • Nespēj atpazīt sava vārda burtus • Nepareizi saka vienkāršus, ikdienišķus vārdus, runā “bēbīšu valodā” • Disleksija jau ir kādam ģimenes loceklim • Kļūdās lasot - nespēj savienot rakstīto vārdu ar tā skanējumu • Sūdzas par to, ka lasīt ir grūti, vai izvairās no tās • Ar grūtībām lasa skaļi pat vienkāršus vārdus
  7. Kā to diagnosticē? Diagnozi nosaka tikai ārsts. Sākotnēji nepieciešams pediatra

    apmeklējums. Izslēdz dzirdes un redzes problēmas, citus attīstības traucējumus. Var nosūtīt pie bērnu psihoterapeita, runas valodas pataloga, logopēda, veikt Vekslera testu, lai novērtētu vispārējo inteliģenci un spēju apgūt valodu. Attīstītajās pasaules valstīs disleksiju diagnosticē ar lasīt un rakstīt prasmes un valodas prasmju testu baterijām - vairākiem testiem, kas nosaka dažādas cilvēka valodas prasmes un salīdzina tās ar vecuma normu. Dažādās valstīs tiek izmantoti 10–15 dažādi testi, no kuriem ļoti svarīgs ir fonoloģisko prasmju tests. Disleksiju nevar noteikt medicīniski, jo tai nav ne medicīnisku izpausmju, ne medicīniskas ārstēšanas. Disleksiju var redzēt pēc tās pazīmēm – ja skolēns, saņemot sistemātisku un kvalitatīvu apmācību ilgāku laiku (gads līdz diviem gadiem) nevar apgūt tās lasīšanas un rakstīšanas prasmes, ko apgūst viņa vienaudži, ir pamats uzskatīt, ka viņam ir disleksija.
  8. Ko praktiski nozīmē sadzīvot ar disleksiju? • Disleksijai nav saistības

    ar inteliģenci. Tieši otrādi - dislektiķi bieži ir ļoti apdāvināti un ar augstu IQ. • Dislektiķis nekad nevarēs lasīt tik ātri un tekoši, kā vidusmēra cilvēks, bet ir dažādas tehnikas, kuras izmantojot, var uzlabot lasīšanas spējas un informācijas apguves ātrumu. • No disleksijas nav iespējams “izaugt”, tā ir uz mūžu. Tomēr laika gaitā dislektiķi iemācās ar šīm grūtībām sadzīvot, tādējādi to vairs neizjūtot par ierobežojumu. Kad bērns ir jau iemācījies lasīt un rakstīt, tad disleksija vairs nav tik nepārvarams šķērslis ikdienas dzīvē.
  9. Kā palīdzēt dislektiķim? • Disleksija nav slimība; to var mazināt

    vai pat novērst tikai ar apmācību. Lai mazinātu disleksiju, skolēns ir ļoti intensīvi un kvalitatīvi jāmāca lasīt. • Videi jābūt strukturētai - noteikts režīms, noteikumi, pienākumi. • Videi jābūt klusai un mierīgai, lai varētu koncentrēties (maza grupiņa). • Multisensora pieeja. Valodas apguve jāveicina, izmantojot dažādus paņēmienus, kas stimulē atšķirīgas maņas. Piemēram, koka alfabēta burtus, skaņu spēles, atmiņas kartītes un citus. • Mācīt caur maņu, kura ir spēcīgāka. Ja galvenā problēma ir audiālā uztvere un burtu izrunāšana, tad koncentrēties un vizuālo - rādīt attēlus, krāsainas figūras un citus vizuālus materiālus, apgūstot vārdus. • Neizdarīt spiedienu, dot vairāk laika uzdevumu izpildei, nesteidzināt, kad lasa.
  10. Situācija un problēmas Latvijā I • 21% piecpadsmit gadus vecu

    skolēnu Latvijā nav funkcionālas lasītprasmes (2006. gada OECD pētījums). Latvijā diemžēl šie cilvēki nesaņem praktiski nekādu atbalstu izglītībā. • Latvijā nav korekta un precīza veida, kā noteikt disleksiju. Latvijā nav izstrādāti lasīšanas un fonoloģisko prasmju testi, kas tiek izmantoti, lai konstatētu disleksiju. • Latvijas speciālisti un Valsts izglītības un satura centrs atsakās nosaukt, cik skolēniem Latvijā ir konstatēta disleksija. Daļēji tas ir arī tāpēc, ka Latvijā veidotā disleksijas definīcija būtiski atšķiras no starptautiskās disleksijas definīcijas un izpratnes, līdz ar to atšķiras gan diagnostika, gan identificēto cilvēku skaits.
  11. Situācija un problēmas Latvijā II • Disleksija minēta divās speciālās

    izglītības programmās – programmā skolēniem ar mācīšanās traucējumiem un programmā skolēniem ar valodas traucējumiem. Nav skaidrs, ar ko pirmajā programmā iekļautā disleksija atšķiras no otrajā programmā iekļautās. • Pedagoģiski medicīniskās komisijas nenosaka precīzu diagnozi; tās tikai piešķir skolēnam kodu, kas atbilst vienai no deviņām speciālās izglītības programmām. Skolēni ar ļoti dažādam diagnozēm, piemēram, valodas attīstības, runas un lasīšanas traucējumiem jeb disleksiju nonāk vienā un tajā pašā speciālajā klasē, kur tiek mācīti pēc vienas programmas un metodikas. • Skolēni ar disleksiju bieži tiek nosūtīti uz vienu no trim speciālajām logopēdiskajām skolām vai mācās pēc speciālās programmas skolēniem ar valodas traucējumiem (no 800 skolām šādu programmu īsteno apmēram 20 klasēs) un saņem tādu pašu izglītību, kā skolēni ar 19 citām atšķirīgām diagnozēm, kas arī iekļautas šajā programmā. Rezultātā bērni ar disleksiju nesaņem individualizētu, speciālu un intensīvu lasītapmācību. Latvijā nav lasītapmācības metodikas skolēniem ar disleksiju.
  12. Izmantotie avoti: • Beatrice Motamedi, “Dyslexia, Ages 3 to 6”,

    2017: https://consumer.healthday.com/encyclopedia/children-s-health-10/kids-ailments-health -news-434/dyslexia-ages-3-to-6-646620.html • Eva Birzniece, “Disleksija. Kā palīdzēt?”, 2012: http://www.izglitiba-kultura.lv/viedokli/disleksija-ka-palidzet • Jeilas Disleksijas un radošuma centrs, http://dyslexia.yale.edu/EDU_signs.html • Jūtas Disleksijas centrs, http://www.dyslexiacenterofutah.org/dyslexia/statistics/ • Latvijas Disleksijas biedrība, 2015: http://www.disleksija.lv/lv • Michael Bates, “Types of Dyslexia”: http://www.dyslexia-reading-well.com/types-of-dyslexia.html