plašāk izmanto atjaunojamos energoresursus Var teikt, ka pēdējos gados Latvijas būvniecības nozare lēni, bet konsekventi pāriet no izpratnes veidošanas posma uz kvalitatīvu un praksē balstītu energoefektivitātes risinājumu ieviešanu. Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Skaitliskās modelēšanas institūta vadošais pētnieks, Dr. fiz. Staņislavs Gendelis Esmu jauns konkursa žūrijas dalībnieks – vērtēšanā piedalos tikai trešo gadu. Tomēr ar ēku energoefektivitātes tematiku esmu saistīts vairāk nekā 20 gadu un ar lielu daļu žūrijas dalībnieku biju pazīstams jau pirms konkursa izveides. Sīvā konkurence publisko ēku nominācijā Daudzdzīvokļu ēku sektorā interese saglabājas augsta, un tas īpaši priecē, ņemot vērā šādu ēku lielo īpatsvaru Latvijas dzīvojamajā fondā. No gada uz gadu mainās arī pieteikto ēku un uzvarētāju ģeogrāfija, kas ir interesanta nianse – energoefektivitāte kļuvusi aktuāla visā Latvijā, ne tikai lielajās pilsētās. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem 2026. gada konkursā īpaši izceļas lielā daudzveidība un sīvā konkurence publisko ēku nominācijā. Šajā kategorijā tika pieteiktas ļoti atšķirīgas būves gan pēc platības (no 90 līdz pat 17 000 m²), gan pēc izmantošanas veida (biroji, skolas un viesnīcas), gan arī pēc tipa – jaunbūves un renovētas ēkas. Šāda daudzveidība vienlaikus ir pozitīva, jo apliecina attīstītāju, ēku īpašnieku un apsaimniekotāju pieaugošo interesi. Taču tā būtiski sarežģī žūrijas darbu, jo nepieciešams objektīvi un pamatoti salīdzināt ēkas ar ļoti atšķirīgu funkciju, platību, ekspluatācijas režīmu un enerģijas patēriņa struktūru. Iespējams, nākotnē publisko ēku nomināciju būtu lietderīgi sadalīt sīkāk, piemēram, pēc ēku lietošanas veida vai vecuma. Taču ražošanas ēku nominācijā šogad tika pieteiktas tikai divas ēkas, savrupmāju nominācijā nebija nevienas. Plaši izmanto atjaunojamos energoresursus Vērtēšana sastāv no divām būtiskām daļām – iesniegto datu un dokumentācijas analīzes, kā arī objektu klātienes apsekošanas. Man joprojām ir grūti nešaubīgi pateikt, kura no tām ir svarīgāka. Datu izvērtēšana ļauj gūt pirmo priekšstatu par ēku un tās enerģijas patēriņa rādītājiem, savukārt apskate bieži sniedz atbildes uz dažādiem jautājumiem, reizēm atklāj arī iepriekš nepamanītas detaļas un rada jaunus jautājumus. Iepriekšējā gadā man bija lieliska iespēja konkursu iepazīt arī no otras puses – vērtēšanai iesniedzu savu privātmāju, kuras projektēšana un būvniecība ilga trīs gadus. Tādēļ konkursu esmu redzējis gan no žūrijas locekļa, gan no dalībnieka skatpunkta. Šī pieredze man ir raisījusi vairākas idejas un priekšlikumus par to, kā pilnveidot iesniedzamo dokumentāciju, datu kvalitāti, vērtēšanas gaitu un kritērijus. Daļa priekšlikumu jau tika ņemti vērā, precizējot šā gada vērtēšanas kritērijus, tomēr vēl ir daudz iespējamu uzlabojumu, kas būtu apspriežami, sagatavojot nākamā gada konkursa nolikumu. Energoefektīvo māju celtniecībā arvien plašāk izvēlas atjaunojamos energoresursus. Siltumsūkņus un saules kolektorus izmanto siltumenerģijas un karstā ūdens sagatavošanai, savukārt saules paneļus – elektroenerģijas ražošanai. Ražošanas ēku un privātmāju sektorā šādus risinājumus izvēlas jau ilgāku laiku, taču zīmīgi, ka pēdējos gados tie arvien aktīvāk ienāk arī publiskajā sektorā un daudzdzīvokļu ēkās. Piemēram, studentu kopmītnēs karstā ūdens sagatavošanai izmanto saules kolektorus, bet daudzdzīvokļu ēkās koplietošanas elektroenerģijas vajadzību nodrošināšanai liftiem un apgaismojumam – saules paneļus. Arvien vairāk uzmanības pievērš ne tikai energoefektivitātei, kas konkursā ir galvenais vērtēšanas kritērijs, bet arī citiem būtiskiem aspektiem. Tie ietver ilgtspēju, ventilācijas risinājumus, būvdarbu kvalitāti un arhitektūru. Situācijās, kad ēku energoefektivitātes rādītāji ir līdzīgi, šie papildu kritēriji var kļūt izšķiroši. Stabila interese par konkursu Biežāk novērotās kļūdas Šogad konkursam pieteikto objektu skaits – 41 – ir līdzīgs iepriekšējiem gadiem, kas apliecina stabilu interesi par dalību konkursā. Īpaši tas attiecas uz daudzdzīvokļu ēku nominācijām gan renovēto ēku, gan jaunbūvju kategorijā. Arī publisko ēku pieteikumu skaits saglabājas stabils un apliecina noturīgu interesi par energoefektivitāti plašākā mērogā. Pieteiktajos objektos vērojama arvien augstāka inženiertehnisko risinājumu kvalitāte. Ēkas vairs netiek būvētas tikai atbilstoši minimālajām normatīvo aktu prasībām – arvien biežāk tiek izvirzīti ambiciozi mērķi. Pieaug tādu ēku skaits, kas atbilst A+ energoefektivitātes klasei, arvien vairāk ir projektu, kuriem piešķirti starptautiski ilgtspējas sertifikāti, piemēram, BREEAM vai LEED. Biežākos trūkumus konkursam pieteiktajās energoefektīvajās mājās var iedalīt trīs daļās. Pirmā kļūda – aprēķinātā un faktiskā energoefektivitāte. Daļai ēku energosertifikātā norādītie aprēķinātie enerģijas patēriņa rādītāji atšķiras no iesniegtajiem faktiskajiem mērījumu datiem. Ar katru gadu šādu neatbilstību kļūst aizvien mazāk, atšķirības pakāpeniski samazinās, tomēr problēma joprojām pastāv, ir jāmeklē un jāskaidro šādu atšķirību iemesli. Daudzdzīvokļu ēkās viens no seniem problēmjautājumiem ir atsevišķa siltumenerģijas skaitītāja neesamība tikai apsildei. Ja tiek izmantoti dati tikai no viena kopīga siltumenerģijas skaitītāja ieejā, tad karstā ūdens sagatavošanai patērētā siltumenerģija bieži tiek noteikta netieši un 56