Energoefektīvo māju celtniecībā arvien plašāk izmanto atjaunojamos energoresursus

Energoefektīvo māju celtniecībā arvien plašāk izmanto atjaunojamos energoresursus
Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Skaitliskās modelēšanas institūta vadošais pētnieks, Dr. fiz. Staņislavs Gendelis
žurnāls "Būvinženieris", Nr. 112, 2026. gads

Transcript

1. Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata Būvinženieris Nr. 112 Energoefektīvo māju celtniecībā arvien plašāk izmanto atjaunojamos energoresursus Var teikt, ka pēdējos gados Latvijas būvniecības nozare lēni, bet konsekventi pāriet no izpratnes veidošanas posma uz kvalitatīvu un praksē balstītu energoefektivitātes risinājumu ieviešanu. Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Skaitliskās modelēšanas institūta vadošais pētnieks, Dr. fiz. Staņislavs Gendelis Esmu jauns konkursa žūrijas dalībnieks – vērtēšanā piedalos tikai trešo gadu. Tomēr ar ēku energoefektivitātes tematiku esmu saistīts vairāk nekā 20 gadu un ar lielu daļu žūrijas dalībnieku biju pazīstams jau pirms konkursa izveides. Sīvā konkurence publisko ēku nominācijā Daudzdzīvokļu ēku sektorā interese saglabājas augsta, un tas īpaši priecē, ņemot vērā šādu ēku lielo īpatsvaru Latvijas dzīvojamajā fondā. No gada uz gadu mainās arī pieteikto ēku un uzvarētāju ģeogrāfija, kas ir interesanta nianse – energoefektivitāte kļuvusi aktuāla visā Latvijā, ne tikai lielajās pilsētās. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem 2026. gada konkursā īpaši izceļas lielā daudzveidība un sīvā konkurence publisko ēku nominācijā. Šajā kategorijā tika pieteiktas ļoti atšķirīgas būves gan pēc platības (no 90 līdz pat 17 000 m²), gan pēc izmantošanas veida (biroji, skolas un viesnīcas), gan arī pēc tipa – jaunbūves un renovētas ēkas. Šāda daudzveidība vienlaikus ir pozitīva, jo apliecina attīstītāju, ēku īpašnieku un apsaimniekotāju pieaugošo interesi. Taču tā būtiski sarežģī žūrijas darbu, jo nepieciešams objektīvi un pamatoti salīdzināt ēkas ar ļoti atšķirīgu funkciju, platību, ekspluatācijas režīmu un enerģijas patēriņa struktūru. Iespējams, nākotnē publisko ēku nomināciju būtu lietderīgi sadalīt sīkāk, piemēram, pēc ēku lietošanas veida vai vecuma. Taču ražošanas ēku nominācijā šogad tika pieteiktas tikai divas ēkas, savrupmāju nominācijā nebija nevienas. Plaši izmanto atjaunojamos energoresursus Vērtēšana sastāv no divām būtiskām daļām – iesniegto datu un dokumentācijas analīzes, kā arī objektu klātienes apsekošanas. Man joprojām ir grūti nešaubīgi pateikt, kura no tām ir svarīgāka. Datu izvērtēšana ļauj gūt pirmo priekšstatu par ēku un tās enerģijas patēriņa rādītājiem, savukārt apskate bieži sniedz atbildes uz dažādiem jautājumiem, reizēm atklāj arī iepriekš nepamanītas detaļas un rada jaunus jautājumus. Iepriekšējā gadā man bija lieliska iespēja konkursu iepazīt arī no otras puses – vērtēšanai iesniedzu savu privātmāju, kuras projektēšana un būvniecība ilga trīs gadus. Tādēļ konkursu esmu redzējis gan no žūrijas locekļa, gan no dalībnieka skatpunkta. Šī pieredze man ir raisījusi vairākas idejas un priekšlikumus par to, kā pilnveidot iesniedzamo dokumentāciju, datu kvalitāti, vērtēšanas gaitu un kritērijus. Daļa priekšlikumu jau tika ņemti vērā, precizējot šā gada vērtēšanas kritērijus, tomēr vēl ir daudz iespējamu uzlabojumu, kas būtu apspriežami, sagatavojot nākamā gada konkursa nolikumu. Energoefektīvo māju celtniecībā arvien plašāk izvēlas atjaunojamos energoresursus. Siltumsūkņus un saules kolektorus izmanto siltumenerģijas un karstā ūdens sagatavošanai, savukārt saules paneļus – elektroenerģijas ražošanai. Ražošanas ēku un privātmāju sektorā šādus risinājumus izvēlas jau ilgāku laiku, taču zīmīgi, ka pēdējos gados tie arvien aktīvāk ienāk arī publiskajā sektorā un daudzdzīvokļu ēkās. Piemēram, studentu kopmītnēs karstā ūdens sagatavošanai izmanto saules kolektorus, bet daudzdzīvokļu ēkās koplietošanas elektroenerģijas vajadzību nodrošināšanai liftiem un apgaismojumam – saules paneļus. Arvien vairāk uzmanības pievērš ne tikai energoefektivitātei, kas konkursā ir galvenais vērtēšanas kritērijs, bet arī citiem būtiskiem aspektiem. Tie ietver ilgtspēju, ventilācijas risinājumus, būvdarbu kvalitāti un arhitektūru. Situācijās, kad ēku energoefektivitātes rādītāji ir līdzīgi, šie papildu kritēriji var kļūt izšķiroši. Stabila interese par konkursu Biežāk novērotās kļūdas Šogad konkursam pieteikto objektu skaits – 41 – ir līdzīgs iepriekšējiem gadiem, kas apliecina stabilu interesi par dalību konkursā. Īpaši tas attiecas uz daudzdzīvokļu ēku nominācijām gan renovēto ēku, gan jaunbūvju kategorijā. Arī publisko ēku pieteikumu skaits saglabājas stabils un apliecina noturīgu interesi par energoefektivitāti plašākā mērogā. Pieteiktajos objektos vērojama arvien augstāka inženiertehnisko risinājumu kvalitāte. Ēkas vairs netiek būvētas tikai atbilstoši minimālajām normatīvo aktu prasībām – arvien biežāk tiek izvirzīti ambiciozi mērķi. Pieaug tādu ēku skaits, kas atbilst A+ energoefektivitātes klasei, arvien vairāk ir projektu, kuriem piešķirti starptautiski ilgtspējas sertifikāti, piemēram, BREEAM vai LEED. Biežākos trūkumus konkursam pieteiktajās energoefektīvajās mājās var iedalīt trīs daļās. Pirmā kļūda – aprēķinātā un faktiskā energoefektivitāte. Daļai ēku energosertifikātā norādītie aprēķinātie enerģijas patēriņa rādītāji atšķiras no iesniegtajiem faktiskajiem mērījumu datiem. Ar katru gadu šādu neatbilstību kļūst aizvien mazāk, atšķirības pakāpeniski samazinās, tomēr problēma joprojām pastāv, ir jāmeklē un jāskaidro šādu atšķirību iemesli. Daudzdzīvokļu ēkās viens no seniem problēmjautājumiem ir atsevišķa siltumenerģijas skaitītāja neesamība tikai apsildei. Ja tiek izmantoti dati tikai no viena kopīga siltumenerģijas skaitītāja ieejā, tad karstā ūdens sagatavošanai patērētā siltumenerģija bieži tiek noteikta netieši un 56
2. Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata Būvinženieris Nr. 112 neprecīzi. Tas samazina datu ticamību un apgrūtina objektīvu apsildes enerģijas patēriņa novērtēšanu. Otrā kļūda – ventilācijas trūkums. Būtiska problēma ir nepietiekama dzīvojamo telpu ventilācija. Šis trūkums vērojams ne tikai renovētās daudzdzīvokļu ēkās, reizēm – arī jaunbūvēs. Ventilācijas risinājumu trūkums būtiski ietekmē iekštelpu gaisa kvalitāti, iedzīvotāju labsajūtu un mitrumu telpās. Ventilācijas jautājums iespaido arī apsildes enerģijas patēriņu, un šī ietekme ir dažādi vērtējama. No vienas puses, samazināta ventilācija samazina ventilācijas siltuma zudumus. No otras puses, ja iedzīvotājiem trūkst svaiga gaisa, t. i., telpās paaugstinās mitrums un oglekļa dioksīds (CO₂), tiek atvērti vai ilgstoši turēti vaļā logi, kas rada nekontrolētus siltuma zudumus un var tomēr pasliktināt gan energoefektivitāti, gan iekštelpu mikroklimatu. Trešā kļūda – siltuma maksas sadalītāji jeb alokatori. Siltuma maksas sadalītāji jeb alokatori joprojām ir viens no biežāk izmantotajiem un lētākajiem risinājumiem daudzdzīvokļu ēkās. Tomēr tiem ir vairāki būtiski ierobežojumi. Alokatori neuzskaita patērēto siltumenerģiju, tie reģistrē temperatūras rādījumus, ko vēlāk ar empīrisku aprēķinu metožu palīdzību izmanto, lai sadalītu siltumenerģijas patēriņu starp dzīvokļiem. Šādā pieejā rodas vairākas problēmas: netiek tieši mērīts konkrētā dzīvokļa siltumenerģijas patēriņš; siltumenerģijas sadalījums ir atkarīgs no pieņemtajiem koeficientiem un aprēķina metodikas; sarežģīti ir noteikt koplietošanas telpu un sistēmas zudumu īpatsvaru kopējā siltuma bilancē; kļūdaina datu interpretācija var radīt fiziski nepamatotus rezultātus. 2026. gada konkursā divas daudzdzīvokļu ēkas ar alokatoriem nācās izslēgt no pretendēšanas uz godalgotām vietām, jo iesniegtie siltumenerģijas patēriņa dati bija pretrunīgi. Vienā gadījumā ēkas kopējais siltumenerģijas patēriņš izrādījās mazāks nekā visu dzīvokļu summārais aprēķinātais patēriņš, kas fiziski nav iespējams. Citā ēkā, kur siltuma maksas sadalei arī izmantoja alokatorus, novēroja grūti izskaidrojamu karstā ūdens sagatavošanai nepieciešamo siltumenerģijas maiņu – līdz pat divām reizēm pēc apsildes sezonas sākuma, lai gan ūdens patēriņš kubikmetros būtiski nemainījās. Arī šajā gadījumā, visticamāk, problēmas cēlonis bija nekorekts siltumenerģijas sadalījuma aprēķins, kas balstīts uz alokatoru datu piemērošanu. Ieteikumi nākamajiem konkursantiem Kas būtu jāņem vērā, ja grib sekmīgi startēt konkursā citus gadus? Ja vien iespējams, ir jāuzstāda siltumenerģijas skaitītāji tikai telpu apsildei, tādējādi nodalot karstā ūdens sagatavošanai patērēto siltumenerģiju. Tas ļauj precīzāk izvērtēt apsildes sistēmas darbību un ēkas siltuma bilanci. Daudzdzīvokļu ēkās alokatoru vietā būtu jāizmanto uz stāvvadiem montējamas siltumenerģijas patēriņa noteikšanas sistēmas jeb SPNS – stāvvadu siltuma enerģijas skaitītāji un temperatūras sensori dzīvokļos. Tā ir Latvijā izstrādāta metode, kas ļauj precīzi noteikt katra dzīvokļa siltumenerģijas patēriņu un ir fizikāli precīza atšķirībā no temperatūras rādījumos balstītiem sadalītājiem. Nesen tā iekļauta arī Ministru kabineta noteikumos Nr. 254 Kārtība, kādā nosaka, aprēķina un uzskaita katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamo daļu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem. Ideālā gadījumā, ja to pieļauj ēkas budžets un tehniskās iespējas, būtu jāizbūvē horizontālas divcauruļu apsildes sistēmas ar pilnvērtīgiem siltumenerģijas skaitītājiem katrā dzīvoklī. Šāds risinājums nodrošina visprecīzāko individuālā patēriņa uzskaiti. Siltumsūkņu izmantošanas gadījumā rūpīgi jānorāda, kādus datus iesniedz vērtēšanai – siltumsūkņa patērētā elektroenerģija vai saražotā siltumenerģija. Šo rādītāju sajaukšana var būtiski izkropļot ēkas energoefektivitātes novērtējumu, un labākajā gadījumā vajadzēs papildu datus un skaidrojumus. Svarīgi fiksēt apsildes sezonas sākuma un beigu datumus, kā arī telpu vidējo iekštelpu un ārgaisa temperatūru. Šie dati palīdz žūrijai objektīvāk salīdzināt ēkas ar atšķirīgu ekspluatācijas režīmu un dažādiem apsildes periodiem. Būtiski iesniegt pēc iespējas strukturētus, pārskatāmus un saskaņotus datus. Konkursa pieteikumā īpaši svarīgi ir skaidri norādīt enerģijas patēriņa veidus, mērvienības, uzskaites robežas, ēkas platību, lietošanas režīmu un izmantotās enerģijas sistēmas. 57